Hamburga, 2026. gada 17. jūlijs – Šogad Hamburgā bāzētais dzīvības zinātņu uzņēmums „Eppendorf SE“ jau 31. reizi pasniedz savu prestižo pētniecības balvu. Neatkarīgā žūrija, kuras priekšsēdētāja ir prof. Laura Machesky no Kembridžas (Lielbritānija), par 2026. gada „Eppendorf Award for Young European Investigators“ laureātu izvēlējās Dr. Martinu Pačesu no Cīrihes Universitātes (Šveice).

1993. gadā dzimušais Martins Pačesa saņem 20 000 eiro lielu balvu par pētījumiem par mākslīgā intelekta vadītu funkcionālu proteīnu saistītāju de novo dizainu. Žūrija atzinīgi novērtēja viņa ieguldījuma nozīmi šajā jomā un viņa izstrādāto rīku ietekmi uz pētniecības kopienu.

„Joprojām šķiet nedaudz nereāli saņemt 2026. gada Eppendorf balvu jaunajiem Eiropas pētniekiem,” saka Martins Pačesa, Cīrihes Universitātes docents. „Šis atzinības apliecinājums atspoguļo mūsu darbu proteīnu projektēšanā, izmantojot dziļo mācīšanos, jo īpaši rīku „BindCraft“, kas ļauj precīzi un viegli projektēt proteīnu saistītājus. Lielu daļu bioloģijas var uztvert kā saistītāja un mērķa problēmu, un spēja pēc vajadzības projektēt šīs mijiedarbības paver jaunas iespējas bioloģiskajos pētījumos. Esmu pateicīgs saviem kolēģiem Lozannas Federālajā politehniskajā institūtā (EPFL), jo īpaši profesoram Bruno Correia, Lennartam Nickelam un Christianam Schellhaasam, kā arī savai sievai, manai jaunajai laboratorijai Cīrihes Universitātē un Eiropas Pētniecības padomes atbalstam. Vēl ir daudz kas jāizpēta, bet šķiet, ka mēs virzāmies uz brīdi, kad proteīnu projektēšana var kļūt par patiesi ikdienišķu nodarbošanos ikvienam biologam.”

Papildus 2026. gada Eppendorf balvas laureātam tika godināti arī divi finālisti.

Sebastiaan De Schepper, docents un pētniecības grupas vadītājs VIB Molekulārās neiroloģijas centrā (CMN), Vilrikā, Beļģijā, tika godināts par pētījumu „Imūno mehānismu izpratne, kas nosaka neirodeģeneratīvās slimības zarnu–smadzeņu ass ietvaros“. Žūrija pārliecināja viņa ieguldījuma aktualitāte un medicīniskā nozīme, izprotot iespējamās saiknes starp zarnām un smadzenēm neirodeģeneratīvajās slimībās, kā arī viņa pētījumu liels potenciāls turpmākajām medicīniskajām lietojumprogrammām.

Tanita Vaina, grupas vadītāja Veizmana Zinātnes institūtā, Rehovotā, Izraēlā, tiek godināta par pētījumu „No baktēriju aizsardzības līdz cilvēka iekaisumam”. Žūrija bija pārsteigta par viņas pētījuma radošumu un novitāti, kā arī par tā potenciālu atklāt dabas pamatprincipus.

Apbalvošanas ceremonija notika 2026. gada 16. jūlijā Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Augstākās apmācības centrā Heidelbergā, Vācijā.

Papildu informācija par pieteikšanās kārtību, atlases kritērijiem un iepriekšējiem Eppendorf balvas jaunajiem Eiropas pētniekiem laureātiem ir pieejama vietnē www.eppendorf.com/award.

Attēla paraksts: (No kreisās uz labo) prof. Michael Sixt, balvas žūrijas loceklis, prof. Laura Machesky, balvas žūrijas priekšsēdētāja, dr. Sebastiaan De Schepper, 2026. gada finālists, Dr. Martin Pačesa, 2026. gada laureāts, Dr. Christine Munz, „Eppendorf Group“ izpilddirektore, Dr. Axel Jahns, „Eppendorf SE“ viceprezidents korporatīvās atbildības un valdības lietu jautājumos, un prof. Matthias Hentze, „ “ balvas žūrijas loceklis.

Par Eppendorf balvu jaunajiem Eiropas pētniekiem

Ar Eppendorf balvu jaunajiem Eiropas pētniekiem, kas tika izveidota 1995. gadā, Eppendorf SE godina izcilus sasniegumus biomedicīniskajā pētniecībā un atbalsta jaunos zinātniekus Eiropā vecumā līdz 35 gadiem. Eppendorf balva tiek pasniegta sadarbībā ar zinātnisko žurnālu „Nature“. Balvas laureātu izvēlas neatkarīga komisija, kuras sastāvā ir Laura Machesky (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste), Richard Benton (Lozannas Universitāte (UNIL), Šveice), Matthias Hentze (EMBL direktors, Heidelbergā, Vācijā), Madeline Lancaster (MRC Molekulārās bioloģijas laboratorija, Kembridžā, Apvienotā Karaliste), Bena Lehnera (Wellcome Sanger institūts, Kembridža, Apvienotā Karaliste; Ģenomu regulācijas centrs PRBB, Barselona, Spānija), Stefans Raunsers (Maks Planka Molekulārās fizioloģijas institūts, Dortmunde, Vācijā) un Mihaels Siks (Austrijas Zinātnes un tehnoloģiju institūts ISTA, Klosterneuburga, Austrija).